gadā, sandalkoku tirdzniecības uzplaukuma dienās, tajā pašā gadā, kad pie Kamehamehas ieradies Kauai salas karalis un pazemīgi ēdis tam no rokas. Prinča Akuli vectēvs tajā gadā dabūjis savu pērienu un nonācis pakļautībā, tāpēc ka bija «vecā gājuma» piekritējs. Viņš nebija spējis apjēgt lielgabalu pulvera un haole lielgabalnieku nozīmi salas pārvaldīšanā. Kamehameha, būdams tālredzīgāks, bija pratis izmantot haole pakalpojumus, pieņemot dienestā starp citiem arī tādus vīrus kā Aizeku Deivisu, šonera «Brīvais amerikānis» stūrmani, vienīgo, kas palicis dzīvs pēc visas komandas noslepkavošanas, un Džonu Jangu, burinieka «Eleanora» sagūstīto bocmani. Un Aizeks Deiviss, Džons Jangs un citi tās pašas sugas trakgalvīgi dēkaiņi ar sešmārciņu vara dižga- baliem no kaperētajiem kuģiem «Ifigēnija» un «Brīvais amerikānis» bija iznicinājuši Lakanajas karaļa kara laivas un satriekuši viņa zemessargu drosmi, par to saņemdami no Kamehamehas pienācīgu atalgojumu saskaņā ar norunu: Aizeks Deiviss sešus simtus nobarotu un treknu cūku, bet Džons Jangs piecus simtus to pašu minēto karbonādes lopiņu, kas skraida uz šķeltiem nagiem.
Un tā nu, cēlies no primitīvas kultūras asinsgrēka un kaislībām, no dzīvniekam līdzīga radījuma aklās taustī- šanās pretī cilvēciskās būtnes staltajam stāvam, no asiņainām slepkavošanām, zvēriskiem kautiņiem un precībām ar pusdievu jaunākajiem